Dievnams
Jēkaba kapela ir miniatūra neogotikas celtne pie Miera ielas. Tā atrodas kaimiņos majestātiskajai
bizantiešu stilā celtajai Pokrova kapu pareizticīgo baznīcai. Tā ir valsts nozīmes kultūras un
vēstures pieminekļa – Lielo kapu ansambļa Jēkaba kapu – galvenais arhitektoniskais akcents.
Jēkaba kapi iesvētīti kā Sv. Jēkaba baznīcas vācu draudzes kapi 1773. gada 4. jūnijā, un tie
robežojas ar pareizticīgo Pokrova kapiem. Pirmā pieticīgā akmens kapela šeit tika uzcelta jau
1793. gadā, tomēr 1884.-1886. gadā to pārbūvēja laikmetam raksturīgās eklektisma stila formās.
Pārbūves arhitekts bija Otto Reinholds Zīvers. Agrākos laikos arī zem pagraba velves tika veikti
apbedījumi. Tieši blakus kapelai apglabāti Latvijas un Eiropas mērogā pazīstami rīdzinieki –
slavenais Baltijas novadpētnieks un vēsturnieks Johans Kristofs Broce, pirmais diplomētais
latviešu arhitekts Jānis Baumanis, Baltijas vēsturnieks Karls Napierskis, pazīstamais Rīgas ārsts
Otto Hūns, skolotājs un astronoms F. Keislers, Musses teātra dibinātāja Otto fon Fitinghofa sieva,
aktrise Anna un daudzi citi. Pēc vācu draudzes locekļu 1939. gada repatriācijas nelielā kapela
palika tukša. Padomju laikos tā tika stipri izpostīta: šeit ierīkoja zārku darbnīcu, bet lūgšanu telpu
sadalīja daudzos mazos kambarīšos. Altāra apsīdas daļa tika aizmūrēta. Arī kapu vietas netika
koptas, ilgus gadus šeit valdīja aizmirstība un posts. Par kristīgo cilvēku mājvietu Jēkaba kapela
atkal kļuva tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, kad izpostītā ēka tika
atdota atjaunotajai Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskajai draudzei.
Kristus draudzes vēsture ir saistīta ar Luterāņu Baznīcas darbu neredzīgo aprūpē – draudze
dibināta 1926.gada 18. aprīlī. Tās pirmais gans bijis neredzīgais mācītājs Augusts Grigors. Kopš
1932. gada ar Kristus draudzi saistīts izcilā latviešu teologa, profesora Edgara Rumbas vārds,
kas veicināja draudzes garīgo augšupeju un skaitlisko izaugsmi. Pirms otrā pasaules kara
draudzes dievkalpojumi noritēja pareizticīgo Pētera - Pāvila baznīcā Citadelē. Vēlāk, pēc Vecās
Ģertrūdes baznīcas vācu draudzes izceļošanas uz Vāciju 1939. gadā, Kristus draudze kopā ar
citām nelielām Rīgas draudzēm dievkalpojumiem izmantoja šīs baznīcas telpas. Padomju
okupācijas gados Kristus draudze kopā ar divām nelielām luterāņu draudzēm formāli tika
apvienota Vecās Ģertrūdes baznīcas draudzē. Un tikai pēc Latvijas valstiskās neatkarības
atjaunošanas, Rīgas evaņģēliski luteriskā Kristus draudze atkal kļuva patstāvīga un beidzot
ieguva savu dievnamu. 1968. gadā veikti baznīcas uzmērojumi (arh. Eglājs, Deidule)
Jau 1991. gadā iesākās rosīgs Jēkaba kapelas atjaunošanas darbs. Bet, sākot ar 1992. gadu,
sāka pienākt ievērojams finansiālais atbalsts no Holckirhenas (Holzkichen) draudzes Bavārijā,
palīdzību sniedza gan Holandes luterāņu Baznīca, privātie ziedotāji gan ārzemēs, gan arī
draudzes locekļi, kuru vidū ir daudz neredzīgo cilvēku. Par baznīcas atjaunošanas darbu
iniciatoru un organizētāju kļuva Kristus draudzes mācītājs, teoloģijas profesors Roberts
Feldmanis, kas ir liela Latvijas kristiešu autoritāte, daudzu šodien valstī kalpojošo jaunās
paaudzes luterāņu mācītāju garīgais tēvs un skolotājs. Lielu artavu dievnama atjaunošanas
projekta vadībā ir devuši mācītāji Māris Sants un Gundars Bērziņš. Baznīcas iekštelpas tika
izremontētas, un tagad te notiek dievkalpojumi, darbojas svētdienas skola, notiek katehēzes
nodarbības. Daļēji ir restaurēta baznīcas fasāžu apdare, to krāsojuma projektu izstrādājis
mākslinieks J. Galdiņš. Tomēr atjaunošanas darbi vēl jāturpina. Šodien tā ir pavisam neliela,
vienjoma halles tipa baznīca: taisnstūra plāna celtne ar apjomā izceltu, mazliet šaurāku
priekštelpu un poligonālas apsīdas piebūvi austrumu fasādes centrālajā daļā. Virs ieejas
smailloka arkas piebūves paceļas priekštelpas zelminis, kas bagātīgi dekorēts ar neogotikai
raksturīgu apakšdzegas arkatūras joslu. Zelmiņa centrālo daļu grezno plastiski veidots prospekts
ar mazu frontālu zvanu tornīti virs jumta kores. Kvadrātiskam tornītim ir piramidāls jumtiņš ar
krustu, bet sānos to ierāmē divas fialas. Līdzīgs fasāžu dekors ir visai celtnei, lūgšanu telpas
sānu fasādēm ir tikai divi smailloka formas logi, apsīdas sienās veidoti līdzīgi logi. Aiz baznīcas
ieejas, caur augstu gotisku arku, nonākam nelielā priekštelpā (narteks), kas pārsegta ar krusta
velvi. Priekštelpas sānu telpās iekārtotas mācītāja ģērbkambaris un saimniecības istabiņa ar
kāpnēm un draudzes telpas luktām. Grīda pārsegta ar cementa flīzēm. Lūgšanu telpas sienas
rotā vairākas smailloka nišas, bet altāra apsīda atdalīta ar augstu gotisku arku. Baznīcas iekārta
ir vienkārša –- tumši brūni koka soli, uz grīdas novietots paliktnis kanceles vietā, vienkāršās
formās veidotā, marmora plāksnēm apšūtā altāra vienīgais rotājums ir krucifikss un svečturi.
Atjaunots grīdas dēļu segums.
Atturība un vienkāršība ir šī mazā dievnama rota. Tā apvieno kristīgus cilvēkus, kas šodien ir
uzņēmušies Neredzīgo pansionāta iemītnieku garīgo aprūpi. Draudzes plānos ir Jēkaba kapu
teritorijas un vairāku izcilu personu apbedījumu vietu sakopšana. Šeit regulāri notiek draudzes
locekļu talkas.
Arhitekte M. Levina
Jēkaba kapi
Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskās draudzes dievnams atrodas vēsturisko Rīgas
Lielo kapu Jēkaba draudzes nodalījumā.
Informāciju par Jēkaba kapu vēsturi un tajos apbedītajām Latvijai nozīmīgajām
personībām var lejuplādēt : Šeit