Dievnams

 

Jēkaba kapela ir miniatūra neogotikas celtne pie Miera ielas. Tā atrodas kaimiņos majestātiskajai bizantiešu stilā celtajai Pokrova kapu pareizticīgo baznīcai. Tā ir valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļa – Lielo kapu ansambļa Jēkaba kapu – galvenais arhitektoniskais akcents. Jēkaba kapi iesvētīti kā Sv. Jēkaba baznīcas vācu draudzes kapi 1773. gada 4. jūnijā, un tie robežojas ar pareizticīgo Pokrova kapiem. Pirmā pieticīgā akmens kapela šeit tika uzcelta jau 1793. gadā, tomēr 1884.-1886. gadā to pārbūvēja laikmetam raksturīgās eklektisma stila formās. Pārbūves arhitekts bija Otto Reinholds Zīvers. Agrākos laikos arī zem pagraba velves tika veikti apbedījumi. Tieši blakus kapelai apglabāti Latvijas un Eiropas mērogā pazīstami rīdzinieki – slavenais Baltijas novadpētnieks un vēsturnieks Johans Kristofs Broce, pirmais diplomētais latviešu arhitekts Jānis Baumanis, Baltijas vēsturnieks Karls Napierskis, pazīstamais Rīgas ārsts Otto Hūns, skolotājs un astronoms F. Keislers, Musses teātra dibinātāja Otto fon Fitinghofa sieva, aktrise Anna un daudzi citi. Pēc vācu draudzes locekļu 1939. gada repatriācijas nelielā kapela palika tukša. Padomju laikos tā tika stipri izpostīta: šeit ierīkoja zārku darbnīcu, bet lūgšanu telpu sadalīja daudzos mazos kambarīšos. Altāra apsīdas daļa tika aizmūrēta. Arī kapu vietas netika koptas, ilgus gadus šeit valdīja aizmirstība un posts. Par kristīgo cilvēku mājvietu Jēkaba kapela atkal kļuva tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, kad izpostītā ēka tika atdota atjaunotajai Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskajai draudzei.

Kristus draudzes vēsture ir saistīta ar Luterāņu Baznīcas darbu neredzīgo aprūpē – draudze dibināta 1926.gada 18. aprīlī. Tās pirmais gans bijis neredzīgais mācītājs Augusts Grigors. Kopš 1932. gada ar Kristus draudzi saistīts izcilā latviešu teologa, profesora Edgara Rumbas vārds, kas veicināja draudzes garīgo augšupeju un skaitlisko izaugsmi. Pirms otrā pasaules kara draudzes dievkalpojumi noritēja pareizticīgo Pētera – Pāvila baznīcā Citadelē. Vēlāk, pēc Vecās Ģertrūdes baznīcas vācu draudzes izceļošanas uz Vāciju 1939. gadā, Kristus draudze kopā ar citām nelielām Rīgas draudzēm dievkalpojumiem izmantoja šīs baznīcas telpas. Padomju okupācijas gados Kristus draudze kopā ar divām nelielām luterāņu draudzēm formāli tika apvienota Vecās Ģertrūdes baznīcas draudzē. Un tikai pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, Rīgas evaņģēliski luteriskā Kristus draudze atkal kļuva patstāvīga un beidzot ieguva savu dievnamu. 1968. gadā veikti baznīcas uzmērojumi (arh. Eglājs, Deidule)

Jau 1991. gadā iesākās rosīgs Jēkaba kapelas atjaunošanas darbs. Bet, sākot ar 1992. gadu, sāka pienākt ievērojams finansiālais atbalsts no Holckirhenas (Holzkichen) draudzes Bavārijā, palīdzību sniedza gan Holandes luterāņu Baznīca, privātie ziedotāji gan ārzemēs, gan arī draudzes locekļi, kuru vidū ir daudz neredzīgo cilvēku. Par baznīcas atjaunošanas darbu iniciatoru un organizētāju kļuva Kristus draudzes mācītājs, teoloģijas profesors Roberts Feldmanis, kas ir liela Latvijas kristiešu autoritāte, daudzu šodien valstī kalpojošo jaunās paaudzes luterāņu mācītāju garīgais tēvs un skolotājs. Lielu artavu dievnama atjaunošanas projekta vadībā ir devuši mācītāji Māris Sants un Gundars Bērziņš. Baznīcas iekštelpas tika izremontētas, un tagad te notiek dievkalpojumi, darbojas svētdienas skola, notiek katehēzes nodarbības. Daļēji ir restaurēta baznīcas fasāžu apdare, to krāsojuma projektu izstrādājis mākslinieks J. Galdiņš. Tomēr atjaunošanas darbi vēl jāturpina. Šodien tā ir pavisam neliela, vienjoma halles tipa baznīca: taisnstūra plāna celtne ar apjomā izceltu, mazliet šaurāku priekštelpu un poligonālas apsīdas piebūvi austrumu fasādes centrālajā daļā. Virs ieejas smailloka arkas piebūves paceļas priekštelpas zelminis, kas bagātīgi dekorēts ar neogotikai raksturīgu apakšdzegas arkatūras joslu. Zelmiņa centrālo daļu grezno plastiski veidots prospekts ar mazu frontālu zvanu tornīti virs jumta kores. Kvadrātiskam tornītim ir piramidāls jumtiņš ar krustu, bet sānos to ierāmē divas fialas. Līdzīgs fasāžu dekors ir visai celtnei, lūgšanu telpas sānu fasādēm ir tikai divi smailloka formas logi, apsīdas sienās veidoti līdzīgi logi. Aiz baznīcas ieejas, caur augstu gotisku arku, nonākam nelielā priekštelpā (narteks), kas pārsegta ar krusta velvi. Priekštelpas sānu telpās iekārtotas mācītāja ģērbkambaris un saimniecības istabiņa ar kāpnēm un draudzes telpas luktām. Grīda pārsegta ar cementa flīzēm. Lūgšanu telpas sienas rotā vairākas smailloka nišas, bet altāra apsīda atdalīta ar augstu gotisku arku. Baznīcas iekārta ir vienkārša –- tumši brūni koka soli, uz grīdas novietots paliktnis kanceles vietā, vienkāršās formās veidotā, marmora plāksnēm apšūtā altāra vienīgais rotājums ir krucifikss un svečturi. Atjaunots grīdas dēļu segums.

Atturība un vienkāršība ir šī mazā dievnama rota. Tā apvieno kristīgus cilvēkus, kas šodien ir uzņēmušies Neredzīgo pansionāta iemītnieku garīgo aprūpi. Draudzes plānos ir Jēkaba kapu teritorijas un vairāku izcilu personu apbedījumu vietu sakopšana. Šeit regulāri notiek draudzes locekļu talkas.

Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskā draudze

Mēness iela 1, Rīga, Latvija
kristusdraudze@gmail.com

Mācītājs

Agris Sutra – mācītājs
mob. 28358555
mob. 29243697
mājās 67332369
e-pasts: agris.sutra@gmail.com

Draudzes priekšniece

Benita Brūdere
mājās 67916407
mob. 26412555
e-pasts: benita.brudere@gmail.com
benita.brudere@riga.lv